Mainīgā magnētiskajā laukā var redzēt magnetostriktīvo metāla sloksni, kas vibrē atbilstoši mainīgā magnētiskā lauka frekvencei. Ja mainīgā magnētiskā lauka frekvence atbilst metāla stieņa rezonanses frekvencei, tā amplitūda ir lielākā, tas ir, rodas rezonanse. Šis efekts ir īpaši acīmredzams permalloy (vai dzelzs-niķeļa sakausējums). No otras puses, šis magnetostriktīvs efekts ir atgriezenisks, tas ir, pjezomagnētiskā iedarbība.
Tāpēc, ja mainīgā magnētiskā lauka frekvence sakrīt ar metāla sloksnes rezonanses frekvenci akousto-magnētiskajā tagā, permalloy sloksne sāk vibrēt. Kad mainīgais magnētiskais lauks ir izslēgts, akostotmagnētiskā birka noteiktu laiku saglabās amortizētu vibrāciju, piemēram, regulēšanas dakšiņu, un ģenerēs rezonanses signālu kā mainīgā magnētiskā lauka telpisko paplašinājumu, ko var noteikt uztvērējs.
Magnetostrikcijas koeficientu λ izmanto, lai aprakstītu magnetostrikcijas efektu, λ=(LH-L0)/L0, L0 ir materiāla sākotnējais garums, un LH ir materiāla garums pēc izmaiņām ārējā magnētiskā lauka iedarbībā. Tā kā Permalloy ir augsts magnetostrikcijas koeficients, piemēram: Ni50 Permalloy λ=25×10-6, Ni80 Permalloy λ=(0,1"0,5)×10-6, tāpēc Permalloy magnetostriction Koeficienti ir lielāki, un arī taga ģenerētais rezonanses signāls ir lielāks.